Шрифт:
Es tomer atnacu klatiene apraudzit izveleto prieksnieku. Vins mani parsteidzosi sirsnigi sveicinaja, pienema dokumentus, atri tos parakstija un piedavaja nedaudz pasedet, lai pec brauciena sasilditos, jo sodien bija loti auksta diena. Vins piedavaja teju un pats to ieleja. Nemaz nebrinijos, ka sodien pie vina nebija atnakusi Sofija Petrovna ar dokumentiem, vina ari tik uzmanigi un novertejosi skatijas uz mani, it ka nevis es butu ieradusies vinu izveleties, bet gan vins. , es. Skiet, ka vins joprojam bija apmierinats ar parbaudi.
Vins zina, es saprotu. Kads vinam beidzot pacuksteja, putns uz astes atnesa laulibas parkapsanu, kas tika gatavota korporativaja ballite.
Sapratusi, ka esmu jau “pienemta” un prieksnieks garigi gatavs, beidzot nolemu pats vinu rupigi parbaudit. Gara auguma, tieva, tiri noskuta, patikami sejas vaibsti, izskatas gliti.
Mes ar Ilju Romanovicu runajam diezgan ilgi un detalizeti. Visu laiku es jutos ka intervija, tikai ne darba, bet gultas del. Ilja Romanovics pat flirteja un ik pa bridim izteica man komplimentus, kas, jaatzist, bija patikami. Es ilgu laiku neesmu sanemusi komplimentus no viriesiem. Mans virs mani neiepriecina ar tiem, vins davina ziedus, bet tikai dezuras laika, svetkos. Man skita, ka tas ir normali, bet tagad es saprotu, ka ta nedaudz pietrukst.
Taja pasa diena mes tikamies ar Natasu pie tirdzniecibas centra. Problema nebija jaunu gudru apgerbu izvele. Peksni sapratu, ka sen neesmu bijusi tik izskerdiga, perkot sev daudz visu uzreiz un ne ipasi nepieciesamo, piemeram, vairakus jaunus apaksvelas komplektus uzreiz.
– Natasa, kapec tik daudz?
– Kapec ir sis? Parsteidz milako un viru.
– Milakais ir vienreizejs atriebibas nolukos.
"Nu, varbut jums tas patiks un velaties to atkartot velreiz, bet jums nav skaistakas apaksvelas." Klausieties Natasu un viss jums bus lieliski!
Es negativi pakratu galvu.
– Nav turpinajuma. Atriebties, ja, un tad, kad Kostja ieradisies, es vinam par to pastastisu, teiksu, ka tas bija ari stulbuma, aizvainojuma un paaugstinasanas del. Es gribu paskatities uz vina seju, un tad mes, iespejams, skirsimies.
– Nu, mat, tu, protams, riske. Vai tev nav bail, ka vins tev nolauzis degunu par tadam atzisanam?
"Bet man vienalga," vienaldzigi paraustu plecus. "Man nesapes vairak ka ieksa."
– Ak, man nepatik tavs noskanojums. Ja, un mums ir jamainas un jaatriebjas par drosmi, varbut mes visu atcelsim. Jus varat vinam pateikt, ka esat vinu krapis ar vardiem, neatbalstot to ar darbibam.
– Ne, es daudz domaju. Man to vajag. Lai kaut uz bridi justos ka sieviete un kadam vajadziga. Tagad es vispar neko no ta nejutu. Pasnovertejums ir zem nominalvertibas.
– Nu, tas nav fakts, ka tu to panemsi. Peksni tas klus vel sapigaks. Es jums saku, seit ir vajadziga drosme, lai jus velak to nenozelotu.
– Man vienalga.
Natasa pakrata galvu, bet tad velk mani uz visdargako veikalu saja tirdzniecibas centra.
"Izvelesim jums kleitu korporativajai ballitei, un tad dosimies uz kino."
4. nodala
Taja vakara es pielaikoju desmitiem kleitu, kad pielaikoju nakamo, Natasa kliedza uz visu pielaikosanas kabini:
– Stop-op! Sis!!! Nem to! Visi, pargerbieties, ejam uz kasi.
– Tu doma? – es vilcinajos spogula prieksa, censoties novilkt parak iso apaksmalu zemak. Kleita ir melna, gluzi ka manam noskanojumam, visas vietas piegulosa, ar skelumiem un izgriezumiem, kas maz atstaj izteli.
“Ja, tu taja izskaties lieliski, tas ir ideali piemerots tavam jaunajam izskatam, un kada klasiska maza, melna kleita,” Natasa jutas pilna satvera plaukstas. – Traka keizariene! Sis esat jus un jusu jaunais tels. Jus busiet korporativas ballites karaliene.
"Si ir parak maza melna kleita par kosmisku cenu," es nomurminu, ar grutibam noraujot pie kermena pielipuso audumu.
– Ko, tu nenemsi? – kolegis vilusies jauta.
"Es darisu," vina nomurminaja atbildi.
Pie kases man joprojam bija saubas. Lai stiprinatu savu parliecibu, es piezvanu savam viram. Starp citu, kops vakardienas vins man nav zvanijis ne reizi.
– Sveiki! Anyuta, sveiks! – saka virietis ar dzimto balsi. Tada dzivesprieciga, apmierinata balss. Fona dzirdama muzika un sieviesu smiekli
– Sveiki. Ka tev iet? Vai labi atbraucat?
– Ja, viss ir kartiba, neuztraucieties. Anyut, man ir daudz darba, man jaiet.
– Ja, cau.
Kostja ir pirma, kas partrauc zvanu. Es pagriezos pret Natasu.
"Mums ari ir jaizvelas jauni apavi, ko pievienot kleitai." Un… zabaki.
– Nekadu problemu! Tagad iesim un apskatisim apavu veikalu,” pasmaidija Natasa. – Jaunam izskatam tikai galvu reibinoss stileto papedis!
"Ja," es atbildu, maksajot un domajot par to, kapec gan neiegremdeties sava kratuve lietainai dienai. Staiga, vienkarsi staiga. – Ejam uz virsdrebju veikalu. Jus varat atriebties ari materiala zina.