– Tas ir labs, – Lizbeta noputas. – Ta nav pirma reize, kad es pirms mainas esmu piedzerusies, – vina smejas.

Maiks pasmaidija, un bija skaidrs, ka vins neiebilst pret manu ideju. Nepagaja ilgs laiks, kad mes pargajam pie galdina un pasutijam sev pudeli tekilas. Pec briza pienaca vel viena musu draudzene, Nikoleja. Vina bija vairak Lizbetas draudzene neka mana, tacu ari mes labi sapratamies. Vinai ir aizdomiga pagatne, ko vina man stastidama nemitigi maldas, bet man, godigi sakot, ir vienalga, kadu patiesibu vina slepj. Musu kopigais draugs Kriss ieradas tikai tad, kad mes bijam gandriz beigusas dzert. Nevaru teikt, ka biju piedzeries, bet biju pietiekami atslabis.

– Klopfere, Liza man teica, ka tevi uzmacies kads psihopats, – es zinaju, ka vina kaut ko pateiks. – Tu joprojam ar to nodarbojies? – Puisis dzili ievilka cigareti, tad izelpoja pelekos dumus un divaini pasmaidija. – Paskaties, tu esi trausla meitene. Nevajag daudz, lai vinu piespiestu, – vins atgadinaja man par manu bezpalidzibu.

Ja vins ta nebutu darijis, man nebutu bijusi vajadziga vina palidziba. Es butu nokluvusi vietejas zinas. Ta tas ir ar Maiku.

– Nekas, – es to atmetu. – Esmu izlemusi pati, – es lepni izteicos, pacelusi zodu uz augsu. Vislabak tadiem cilvekiem ka vins neizradit vajumu. Vins to var sajust judzes attaluma.

– Nac, Klopfer, – Maiks pasmaidija, metot roku Lizai ap plecu, kura, skiet, mus nemaz nedzirdeja, ieurbusies sava viedtalruni. Nikolete aktivi sarunajas ar Krisu. Un sis puisis bija vienigais, kurs nedomaja, ka ir pietiekami gudrs, lai tiktu pie manis. – Tu esi ka nabaga klibs pilens. Es nekadi nevaru noticet, ka tu kaut ko esi izdarijusi. Nekadu aizvainojumu, labi? Nekadu apvainojumu pret sievietem.

Es biju aizmirsis, kads vins var but aksts. Vins ir jauks puisis, bet parak daudz runa. Vins ari ir kretins. Agrak vins bija vel sliktaks. Liza ir paveikusi labu darbu ar vinu, bet nepietiekami.

– Atstaj vinu miera, Maiks, – nopriecajas Liza, raustidama vinu pleca. Izradijas, ka vina visu bija dzirdejusi. – Es tev par to neteicu, lai uztrauktu Eileenu. Tagad viss ir kartiba, un psihopats ir prom, – Liza pasmaidija, tad atkal vinu iebakstija. – Un noslegsim so temu, – vina labi prata vinu aizbazt.

– Kadel, pie velna, tu vispar gaji uz randinu ar puisi no iepazisanas vietnes? – Nikolete nopriecajas. – Tev paveicas, citadi tu butu turejusies lidzi. Vai tu neskaties televiziju un nezini, ka tas ir? – Es neesmu skatijusies televiziju jau divus gadus. Viss, kas tev vajadzigs, ir interneta.

– Puisi, beigsim par to runat. Ja, es kludijos. Es visiem veltiju daudznozimigu skatienu, un tikai Maiks turpinaja mani izsmiet.

– Ja tev kaut kas bus vajadzigs, Klopfer, laipni ludzam, – teicu, – es nemsu vera, bet nedomaju, ka izmantosu. – Es negribu, lai kaut kas atgaditos ar manas draudzenes draudzeni,» un vins atkal uzjautrinaja Lizi, kura jau bija zaudejusi pacietibu ar vina jokiem.

– Ak, Maiks, tu esi tik labs pret mani, – es pasmaidiju. – Es noteikti izmantosu tavus pakalpojumus, ja man radisies kada kibele,» pec tam visi smejas, un tikai Maiks sedeja ar akmenainu seju.

– Es neesmu tavs izsaukuma puisis, Klopfer, – Maiks pievera acis, nodzesot cigareti uz pelnu trauka. – Es tikai piedavaju palidzibu, jo man ir apnicis no sievietem, kuras doma, ka visu var izdarit pasas. Tu nevari darit tadus niekus.

Paldies vinam, bet sads varonigums alkohola reibuma mani nemaz neiespaido.

– Vina jau tev pateicas, – Liza nopriecajas. – Kas, pie velna, ar tevi nav kartiba? Tu esi nurdoss glabejs. Atkapies no vinas, – Lizbeta bija zaudejusi savaldibu, un tagad vina beidzot bija piespiedusi Maiku kluset.

Liza pargaja pie meitenu lietam, un mums ar Nikolu bija loti interesanti to klausities. Es jau sen nebiju ta smejies. Vakars izvertas jautrs, man tiesam negribejas atgriezties tuksaja dzivokli. Tas ir skumjs un auksts, un pats galvenais – vientuls. Es jutos ta, it ka neesmu radita vientulibai. Ta nav mana lieta.

Gadijas sedet ar muguru pret durvim, lai gan man nepatik ta sedet, bet sodien nacas, jo visi galdi bija aiznemti. Aiz manis skali atveras durvis, un es strauji pagriezos no aiz pleca, lai gan parasti ta nedaru. Ja es pagrieztos katru reizi, kad kads ienaktu, es varetu sagriezt galvu.

– Sudi, – es strauji pagriezu galvu atpakal un atri uzvilku korsetes galva. Kadel, pie velna, vins seit ieradas, turklat ne viens pats? Nav jau ta, ka vinam patika musu pieticigais uznemums, ka vins atveda savu draugu vai kads vins tur bija. – Velns! – Liza uzreiz saprata un koncentreja skatienu uz virieti, no kura slepos.

– Vins skatas, – bridinaja mani Liza, jo vina vareja skatities atklati, neslepjoties. – Neesiet pagrieziena virziena. Varbut vins seit ir tikai izklaideties, – vina ieraudzija bailigo izteiksmi mana seja un centas mani nomierinat. Tapat ka elle es nomierinasos, kamer vins ir seit.